Vidējā alga Francijā 2026. gadā: bruto un neto alga un cik patiesībā paliek

Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada 8. septembrī.

Vidējā bruto alga Francijas privātajā sektorā ir 3602 € mēnesī, savukārt vidējā neto alga ir 2733 € un neto algas mediāna — 2190 €, liecina jaunākais pieejamais INSEE gada paziņojums par 2024. gadu, kas publicēts 2025. gada 23. oktobrī. Tie ir pilna laika ekvivalenta rādītāji. Skatiet INSEE datus par privātā sektora algām 2024. gadā.

Vārds „neto” šeit jālasa uzmanīgi. Šajā statistikā tas nozīmē algu pēc darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet pirms ienākuma nodokļa. Tātad tā ne vienmēr ir summa, kas ienāk darbinieka bankas kontā. Skatiet INSEE neto algas definīciju.

Salīdzinot darba piedāvājumus Francijā, sāciet ar gada bruto atlīdzību, aprēķiniet savu algu pēc nodokļiem un tad izvērtējiet mājokļa un citus izdevumus. Tālākajās sadaļās skaidrots, kā interpretēt šos skaitļus.

Vidējā alga Francijā: galvenie skaitļi

Rādītājs	Summa	Pārskata periods un aptvērums
Vidējā bruto alga	3602 € mēnesī	2024. gads, privātais sektors, pilna laika ekvivalents
Vidējā neto alga pirms ienākuma nodokļa	2733 € mēnesī	2024. gads, tā pati darbinieku grupa
Neto algas mediāna pirms ienākuma nodokļa	2190 € mēnesī	2024. gads, tā pati darbinieku grupa
Bruto stundas minimālā alga (SMIC)	12,31 €	Spēkā no 2026. gada 1. jūnija, standarta teritoriālā likme
Bruto mēneša minimālā alga (SMIC)	1867,02 €	Tas pats datums, pamatojoties uz 35 stundu darba nedēļu
Orientējoša mēneša neto minimālā alga (SMIC)	1477,93 €	Pirms ienākuma nodokļa; oficiāls ilustratīvs pārrēķins

Avoti: INSEE gada paziņojums par algām un Service Public informācija par pašreizējām SMIC summām. Majotai ir atsevišķa minimālās algas likme.

2026. gads šajā rakstā attiecas uz noteikumiem un informāciju, kas bija aktuāla tā atjaunināšanas brīdī. Tas nepārvērš 2024. gada algas statistiku par novērotām 2026. gada algām.

Ko nozīmē pilna laika ekvivalents

INSEE lietotais pilna laika ekvivalents (équivalent temps plein jeb EQTP) pārrēķina darba samaksu tā, it kā cilvēks visu gadu strādātu pilnu laiku. Tāpēc pēc pielāgošanas statistikā var ietilpt arī nepilna laika un nepilna gada darbi. Tas atšķiras no atlases, kurā iekļauti tikai cilvēki, kas faktiski visus 12 mēnešus strādāja pilnu laiku. Skatiet INSEE pilna laika ekvivalenta algas definīciju.

Piemēram, cilvēkam, kurš par puslaika darbu saņem 1200 € mēnesī, vienkāršā proporcionālā pārrēķinā pilna laika ekvivalents ir 2400 € mēnesī. Viņa faktiskie mēneša ienākumi joprojām ir 1200 €. Pielāgojums padara algas likmes salīdzināmākas, bet nerada mājsaimniecībai papildu ienākumus.

Paziņojums par privāto sektoru aptver mācekļus, apmaksātus praktikantus un Majotu, bet neietver lauksaimniecību un privāto mājsaimniecību darbiniekus. Aptvērums ir paplašināts, tāpēc vecāku publikāciju galvenos skaitļus nevajadzētu salīdzināt, nepārbaudot darbinieku grupu. Skatiet INSEE brīdinājumu par aptvērumu un salīdzināmību.

Atšķiriet arī pamatalgu no kopējās darba samaksas. Algu rādītāji var ietvert prēmijas, virsstundas un labumus, nevis tikai līgumā fiksēto mēneša summu. INSEE statistikas skaidrojumā aprakstītas šīs sastāvdaļas un sociālo ieturējumu uzskaite. Skatiet INSEE skaidrojumu par algu mērīšanu.

Vidējā alga un mediāna

Augstākas algas palielina vidējo rādītāju. Mediāna apzīmē sadalījuma viduspunktu un bieži ir noderīgāks sākotnējais rādītājs, ja vēlaties saprast, cik maksā par tipisku darbu.

Publicētais vidējais rādītājs un mediāna atšķiras par 543 € neto mēnesī pirms ienākuma nodokļa. Tas nenozīmē, ka kāds no rādītājiem ir nepareizs: tie atbild uz atšķirīgiem jautājumiem. Vidējais raksturo kopējo algu fondu uz vienu ekvivalenta darbinieku, bet mediāna parāda sadalījuma centru.

Algas sarunās neviens no tiem neaizstāj salīdzinājumu ar līdzīgiem pienākumiem un pieredzi. Valsts mediāna apvieno sākuma līmeņa darbus, pieredzējušus speciālistus un vadošus amatus. Piedāvājums var to pārsniegt un tomēr būt zems konkrētajam amatam.

Bruto alga, ar nodokli apliekamā neto alga un izmaksātā summa

Francijas algas lapiņā ir vairākas līdzīgi skanošas summas ar atšķirīgu nozīmi.

Algas lapiņas jēdziens	Ko tas parāda
Salaire brut	Bruto atlīdzība pirms darbinieka ieturējumiem
Net à payer avant impôt	Izmaksājamā summa pirms ienākuma nodokļa ieturējuma
Net imposable jeb net fiscal	Ar nodokli apliekamā summa, pēc kuras aprēķina ienākuma nodokļa ieturējumu
Prélèvement à la source	Ienākuma nodoklis, ko ietur no algas
Net payé	Summa, ko izmaksā pēc attiecīgajiem algas ieturējumiem un nodokļa ieturējuma

Ar nodokli apliekamā neto summa var atšķirties no neto naudas summas pirms nodokļa. Nepieņemiet, ka ieturējuma procentu piemēro bruto algai vai tai „neto” summai, kas algas lapiņā izcelta visvairāk. Skatiet Service Public skaidrojumu par algas lapiņu.

Izmantojot publicētos valsts vidējos rādītājus, 3602 € bruto un 2733 € neto starpība ir 869 € jeb aptuveni 24,1 % no bruto algas. Tā ir redakcionāli aprēķināta attiecība starp statistiskiem vidējiem rādītājiem, nevis universāla iemaksu likme vai personalizēts algas aprēķins. Mehāniski piemērojot to katrai algai, netiktu ņemtas vērā iemaksu, labumu un darbinieka statusa atšķirības.

Ilustratīvs ienākuma nodokļa ieturējums

Pieņemsim, ka izdomātā algas lapiņā norādīti 2500 € izmaksai pirms ienākuma nodokļa un 2600 € ar nodokli apliekamā neto alga. Tālākajā tabulā mainās tikai pieņemtā ieturējuma likme:

Pieņemtā ieturējuma likme	No 2600 € ieturētais nodoklis	Nauda pēc ieturējuma
0 %	0 €	2500 €
5 %	130 €	2370 €
10 %	260 €	2240 €

Tie ir aritmētiski piemēri, nevis aplēstas likmes konkrētai bruto algai vai mājsaimniecībai. Tie parāda, kāpēc neto alga pirms nodokļa nav pietiekama izdevumu budžetam. Pareizā likme un aprēķina bāze ir atkarīga no darbinieka nodokļu un algas apstākļiem.

Savu piedāvājumu pārbaudiet arī ar Urssaf bruto un neto algas simulatoru, kas atšķir neto algu, algu pēc nodokļa un darba devēja kopējās izmaksas un ļauj norādīt nodarbinātības apstākļus.

Darbinieka iemaksas un ienākuma nodoklis

Sociālās iemaksas 2026. gadā

Standarta privātā sektora darbiniekam atsevišķas pensijas iemaksas ir šādas:

Darbinieka iemaksa	2026. gada likme un aprēķina bāze
Pamata pensija, bez maksimālās robežas	0,40 % no algas
Pamata pensija, ar maksimālo robežu	6,90 % līdz 4005 € mēneša sociālās apdrošināšanas robežai
Agirc-Arrco papildpensija, 1. daļa	3,15 % līdz 4005 € mēnesī
Agirc-Arrco papildpensija, 2. daļa	8,64 % daļai no 4005 € līdz 32 040 € mēnesī

Citi ieturējumi ietver līdzsvarošanas iemaksas un attiecīgā gadījumā Apec un darbinieka veselības apdrošināšanas plāna maksas. Parastā darbinieka bezdarba apdrošināšanas iemaksa tika atcelta 2018. gadā; to nedrīkst iekļaut standarta algas aprēķinā kā vispārēju ieturējumu. Skatiet Service Public informāciju par privātā sektora darbinieku iemaksām 2026. gadā.

CSG ir 9,2 %, bet CRDS — 0,5 % no attiecīgās darba ienākumu bāzes. Standarta algas bāzes korekcija ir 98,25 % līdz attiecīgajam gada limitam; virs tā piemēro citādu kārtību. Daļa CSG un visa CRDS nav atskaitāma ienākuma nodokļa aprēķinā, kas daļēji izskaidro starpību starp ar nodokli apliekamo un naudas neto algu. Skatiet Service Public skaidrojumu par CSG un CRDS.

Šis ir galveno sastāvdaļu pārskats, nevis pilna algas lapiņas formula. Darba devēja iemaksas ir papildu izmaksas darba devējam, nevis vēl viena summa, ko atņemt no darbinieka bruto algas. Urssaf simulators ietver 2026. gada darba devēja iemaksu samazinājuma noteikumus un ļauj atsevišķi izvērtēt kopējās darbā pieņemšanas izmaksas. Skatiet Urssaf algas un darba devēja izmaksu simulatoru.

Ienākuma nodokļa pakāpes: pārbaudiet ienākumu gadu

Skala, ko izmanto 2026. gada aprēķinā par 2025. gada ienākumiem, ir šāda:

Ar nodokli apliekamie gada ienākumi uz vienu nodokļu daļu	Robežlikme
Līdz 11 600 €	0 %
Virs 11 600 € līdz 29 579 €	11 %
Virs 29 579 € līdz 84 577 €	30 %
Virs 84 577 € līdz 181 917 €	41 %
Virs 181 917 €	45 %

Skalu piemēro, izmantojot mājsaimniecības quotient familial, un noteiktām ar ģimeni saistītām priekšrocībām ir ierobežojumi. Robežlikme attiecas uz atbilstošo ar nodokli apliekamo ienākumu daļu, nevis visu bruto algu. Šo publicēto skalu nedrīkst pasniegt kā garantētu galīgo skalu 2026. gadā gūto ienākumu aprēķinam. Skatiet Service Public ienākuma nodokļa skalu un piemērus.

Algas ienākumiem parasti automātiski piemēro 10 % profesionālo izdevumu atskaitījumu, ievērojot ierobežojumus; tā vietā var izvēlēties atbilstošus faktiskos izdevumus. Tas ir atskaitījums ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķinā, nevis sociālo iemaksu samazinājums par 10 % vai naudas prēmija. Skatiet Francijas nodokļu iestādes skaidrojumu par profesionālo izdevumu atskaitījumu.

Kopš 2025. gada septembra laulātiem pāriem un pāriem ar PACS, kurus apliek ar nodokli kopīgi, pēc noklusējuma piemēro individualizētas ieturējuma likmes, ja vien viņi neizvēlas mājsaimniecības likmi. Tas maina nodokļa iekasēšanas sadalījumu starp partneriem, nevis mājsaimniecības kopējās saistības. Skatiet Francijas nodokļu iestādes informāciju par ieturējuma likmju izvēli.

Individuālam aprēķinam izmantojiet oficiālo 2026. gada ienākuma nodokļa simulatoru par 2025. gada ienākumiem.

Minimālā alga Francijā 2026. gadā

SMIC 2026. gada 1. jūnijā palielinājās par 2,41 %, standarta bruto stundas likmei sasniedzot 12,31 €, bet mēneša ekvivalentam pie 35 stundu darba nedēļas — 1867,02 €. Mēneša summa atbilst aptuveni 151,67 apmaksātām stundām, nevis četrām darba nedēļām. Skatiet Francijas valdības informāciju par 2026. gada jūnija minimālās algas paaugstinājumu.

Publicētais 1477,93 € neto rādītājs ir orientējošs un aprēķināts pirms ienākuma nodokļa. Tas nav neatkarīgi likumā garantēta neto alga. Standarta pieaugušo likme jāatšķir arī no īpašiem noteikumiem noteiktiem jaunākiem darbiniekiem un apmācības formām. Skatiet Service Public SMIC noteikumus un summas.

Majotai ir atsevišķa likme: 9,56 € bruto stundā jeb 1449,93 € mēnesī pie tā paša 35 stundu pamata no 2026. gada jūnija. Skatiet Darba ministrijas datus par SMIC teritoriālajām likmēm.

Piemērojamais koplīgums var prasīt samaksu virs likumā noteiktā minimuma. Pārbaudiet amata klasifikāciju, darba stāža noteikumus un līgumā paredzēto minimumu, nevis tikai to, vai piedāvājums sasniedz SMIC. Skatiet Service Public noteikumus par algām, prēmijām un minimālo samaksu.

Algas pa nozarēm

Šie ir vidējie mēneša neto ienākumi pirms ienākuma nodokļa pilna laika ekvivalentā par 2024. gadu.

Nozaru grupa	Vidējā neto alga mēnesī
Finanšu pakalpojumi	4123 €
Informācija un komunikācija	3853 €
Rūpniecība	3021 €
Pakalpojumu sektors kopumā	2705 €
Būvniecība	2411 €
Izmitināšana un ēdināšana	1979 €

Avots: INSEE 2024. gada nozaru salīdzinājumi. Pakalpojumu sektora kopējais rādītājs ietver vairākas atsevišķi norādītās pakalpojumu nozares, tāpēc tabulas rindas nav savstarpēji izslēdzošas.

Šīs ir darba devēju nozaru grupas, nevis algu piedāvājumi konkrētām profesijām. Bankā līdzās augsti atalgotiem speciālistiem strādā arī administratīvie un atbalsta darbinieki. Arī informācijas un komunikācijas nozare aptver vairāk nekā programmatūras izstrādi.

Tabulu izmantojiet atbilstoša salīdzinājuma izvēlei, pēc tam precizējiet to konkrētam amatam. Vaicājiet par amata algas diapazonu, atzīto pieredzi un mainīgās atlīdzības nosacījumiem. Augsta nozares vidējā alga negarantē augstu sākuma algu.

Publiskā sektora algas

Atsevišķi 2024. gada valsts dienesta dati, kas publicēti 2026. gada jūlijā, sniedz vēl vienu noderīgu salīdzinājuma kopu:

Valsts dienesta nozare	Vidējā neto alga mēnesī pirms ienākuma nodokļa, EQTP
Valsts civildienests	3020 €
Teritoriālais civildienests	2320 €
Slimnīcu civildienests	2900 €
Valsts dienests kopumā	2740 €

Avots: INSEE dati par valsts dienesta algām 2024. gadā pēc darba devēja. Summas noapaļotas tāpat kā publikācijā. Aptvērums neietver Majotu un noteiktas grupas, tostarp militārpersonas, mācekļus un medicīnas internus un eksternus.

Šie vidējie rādītāji raksturo atšķirīgas darbinieku grupas. Tie neparāda publiskā sektora algas priekšrocību vai trūkumu par citādi identisku darbu. Vērtējot konkrētu valsts dienesta piedāvājumu, attiecīgā amata pakāpe, piemaksas un līguma statuss ir svarīgāki par divu valsts mēroga vidējo rādītāju salīdzinājumu.

Reģionālās algu atšķirības

2024. gadā vidējā privātā sektora alga pēc darbavietas atrašanās vietas Île-de-France reģionā bija par 27,3 % virs valsts vidējā rādītāja. Attiecīgās atšķirības bija 54,3 % Hauts-de-Seine departamentā un 40,4 % Parīzē. INSEE norāda, ka visi pārējie reģioni bija zem valsts vidējā. Skatiet INSEE datus par ģeogrāfiskajām algu atšķirībām.

Île-de-France reģiona uzņēmumu galveno biroju, vadošu amatu un labāk apmaksātu nozaru īpatsvars palīdz izskaidrot starpību. Būtu maldinoši uzskatīt reģionālo atšķirību par paaugstinājumu, ko jebkurš darbinieks saņemtu, pārceļoties uz Parīzi.

Tie ir rādītāji pēc darbavietas atrašanās vietas. Cilvēks var būt iekļauts Parīzes darbavietu vidējā algā, lai gan dzīvo un maksā īri citur. Salīdzinot piedāvājumus, sasaistiet darba vietu ar vietu, kur patiešām dzīvotu, un pieņemamu ceļu uz darbu.

Novērtējiet reālas mājokļa iespējas, lai saprastu, vai lielāka alga pēc nepieciešamajiem izdevumiem atstātu vairāk naudas.

Algu pieaugums un inflācija

2024. gadā vidējā bruto alga nomināli pieauga par 3,1 %, bet vidējā neto alga — par 2,8 %. Gada inflācijai sasniedzot 2,0 %, reālā neto alga pieauga par 0,8 %. Pirms tam 2022. un 2023. gadā bija reāls kritums. Pirktspēja uzlabojās, taču iepriekšējie zaudējumi joprojām ir svarīgi, vērtējot atkopšanos. Skatiet INSEE datus par gada algu pieaugumu.

Jaunāku signālu sniedz DARES: mēneša pamatalgas indekss 2026. gada 2. ceturksnī pieauga par 0,7 %, bet gada laikā — par 1,9 %. Šie 2026. gada 6. augustā publicētie rezultāti bija provizoriski. Tie attiecas uz aptaujātiem privātā sektora darba devējiem ar vismaz desmit darbiniekiem un nemēra to pašu, ko gada vidējā kopējā alga. Skatiet DARES provizoriskos datus par pamatalgu 2026. gada 2. ceturksnī.

DARES septembra darba tirgus pārskatā 1,9 % gada pamatalgas pieaugums salīdzināts ar 1,7 % inflāciju bez tabakas 2026. gada jūnijā, kas šajā salīdzinājumā norāda tikai uz nelielu pirktspējas uzlabojumu. Skatiet DARES pārskatu par darba tirgu 2026. gada 2. ceturksnī.

Indeksa atjauninājumu nevar izmantot, lai no vecākā gada skaitļa izveidotu šķietami novērotu 2026. gada vidējo algu. Tas drīzāk palīdz algas pārskatīšanā: salīdziniet savas pamatalgas pieaugumu, piemērojamo koplīgumu un izdevumu izmaiņas.

Darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem

Sieviešu vidējā alga privātajā sektorā 2024. gadā pilna laika ekvivalentā bija par 13,0 % zemāka nekā vīriešu alga. Šajā rādītājā ņemts vērā darba apjoms, bet nav izolētas identiskas profesijas, pieredze vai darba devēji. Tāpēc tas nav nevienlīdzīgas samaksas par vienu un to pašu darbu mērs un nav tas pats rādītājs, kas nekoriģēta stundas samaksas atšķirība starp dzimumiem. Skatiet INSEE datus par privātā sektora algu atšķirībām.

Vērtējot individuālu piedāvājumu, salīdziniet amata algas diapazonu un pienākumus. Visu darbinieku kopējā atšķirība var norādīt uz plašāku nevienlīdzību, bet nepaskaidro atbilstošu algu vienam cilvēkam.

Kāda ir laba alga Francijā?

Labai algai jābūt konkurētspējīgai attiecīgajam darbam un pietiekamai mājsaimniecībai. Sāciet ar piemērotu nozares un reģiona rādītāju, pēc tam aprēķiniet, kas paliek pēc ienākuma nodokļa un pamatizdevumiem.

Neuzskatiet neto algu pirms nodokļa par brīvi tērējamu ienākumu. Statistiskajam 2733 € neto rādītājam pirms budžeta veidošanas vēl jāpiemēro konkrētās personas nodokļu situācija. Tas arī nepasaka, cik cilvēkiem no šiem ienākumiem jāiztiek.

Salīdzinājumu veidojiet ap dažām konkrētām summām:

Budžeta daļa	Kas jāiekļauj
Ienākumi pēc nodokļiem	Faktiski gaidāmā naudas alga, prēmijas norādot atsevišķi
Mājoklis	Īre vai hipotekārā kredīta maksājums un atsevišķi rēķinātas maksas
Pamatizdevumi	Pārtika, komunālie maksājumi, apdrošināšana un sakari
Transports	Braukšana uz darbu un citi nepieciešamie braucieni
Mājsaimniecības saistības	Bērnu aprūpe, apgādājamie un parādu maksājumi
Uzkrājumi un neregulāri izdevumi	Ārkārtas rezerve, gada rēķini un ilgtermiņa mērķi

Piemēram, pie 2700 € ienākumiem pēc nodokļiem un 2200 € izdevumiem mēnesī paliek 500 €. Ja izdevumi pieaug līdz 2500 €, atlikums sarūk līdz 200 €. Tie ir hipotētiski budžeti, nevis oficiālas Francijas dzīves izmaksu aplēses. Mērķis ir praktisks: noderīgais skaitlis ir tas, kas paliek jūsu apstākļos.

Salīdzinot scenārijus, vispārīgas dzīves izmaksu aplēses aizstājiet ar saviem mājokļa un citu izdevumu skaitļiem.

Darba piedāvājumu salīdzināšana un pārcelšanās plānošana

Pieprasiet gada bruto summu un tās izmaksas grafiku. Trīspadsmitā mēneša maksājums nav universāla papildu tiesība; prēmijas pienākums var izrietēt no līguma, koplīguma, iedibinātas prakses vai darba devēja apņemšanās. Skatiet Service Public noteikumus par algām un prēmijām.

Piemēram, 39 000 €, ko izmaksā 13 vienādās daļās, nozīmē 3000 € katrā maksājumā, savukārt 39 000 €, ko izmaksā 12 daļās, nozīmē 3250 €. Gada summa ir vienāda. Turpretī 3250 € 12 mēnešus plus vēl viens 3250 € maksājums veido 42 250 € gadā. Noskaidrojiet, vai „trīspadsmitais mēnesis” jau ietilpst reklamētajā kopējā atlīdzībā.

Noskaidrojiet arī garantēto pamatalgu, līgumā noteikto darba laiku, labumus, prēmiju nosacījumus un darba veikšanas vietu. Pārrobežu attālināta darba gadījumā, pirms paļaujaties uz vienas valsts algas aprēķinu, lūdziet darba devējam apstiprināt piemērojamo algas nodokļu un sociālās apdrošināšanas kārtību.

Starptautiskā salīdzinājumā pārbaudiet katras valsts neto algas definīciju. Vērtējot pārcelšanos, līdztekus faktiskajam piedāvājumam ņemiet vērā savus ienākumus, izmaksas un prioritātes; plānošanas rezultāts nav garantija par labāku iznākumu.

No algas līdz ieguldījumiem

Kad budžetā ir vieta uzkrājumiem, nodaliet algas aplikšanu ar nodokli no ieguldījumu aplikšanas ar nodokli. Darba algas aprēķins nenosaka nodokli par ieguldījuma pārdošanu vai īres ienākumu saņemšanu.

Kapitāla pieauguma scenārijam vajadzīgs atsevišķs aprēķins un plašākās nodokļu situācijas izvērtējums.

Ja plānojat ieguldīt īpašumā, īres ienākumu nodokli vērtējiet atsevišķi no finansēšanas, uzturēšanas, iegādes un citām īpašuma izmaksām, lemjot, vai ieguldījums atbilst jūsu algai un uzkrājumu plānam.

Atruna

Šajā rakstā sniegta vispārīga informācija, nevis individuālas nodokļu, juridiskas, finanšu vai nodarbinātības konsultācijas. Algu skaitļi attiecas uz norādītajiem periodiem, darbinieku grupām un definīcijām. INSEE neto algas ir pirms ienākuma nodokļa. Ilustratīvie aprēķini nav garantētas algas lapiņas vai oficiāli vidējās algas pēc nodokļiem rādītāji. Faktiskais rezultāts ir atkarīgs no mājsaimniecības apstākļiem, ar nodokli apliekamiem labumiem, atskaitījumiem, darba nosacījumiem, nodokļu rezidences un sociālās apdrošināšanas. Pirms lēmuma pieņemšanas pārbaudiet attiecīgos oficiālos norādījumus un algas informāciju un vajadzības gadījumā konsultējieties ar speciālistu.

Sources & References

Additional educational resources

• Dares.travail-emploi.gouv.fr — DARES provizoriskos datus par pamatalgu 2026. gada 2. ceturksnī
• DARES pārskatu par darba tirgu 2026. gada 2. ceturksnī
• Entreprendre.service-public.gouv.fr — Francijas valdības informāciju par 2026. gada jūnija minimālās algas paaugstinājumu
• Impots.gouv.fr — Francijas nodokļu iestādes informāciju par ieturējuma likmju izvēli
• Francijas nodokļu iestādes skaidrojumu par profesionālo izdevumu atskaitījumu
• Insee.fr — INSEE dati par valsts dienesta algām 2024. gadā pēc darba devēja
• INSEE datus par privātā sektora algu atšķirībām
• INSEE datus par ģeogrāfiskajām algu atšķirībām
• INSEE neto algas definīciju
• INSEE pilna laika ekvivalenta algas definīciju
• Mon-entreprise.urssaf.fr — Urssaf algas un darba devēja izmaksu simulatoru
• Service-public.gouv.fr — Service Public ienākuma nodokļa skalu un piemērus
• Service Public informāciju par privātā sektora darbinieku iemaksām 2026. gadā
• Service Public noteikumus par algām un prēmijām
• Service Public skaidrojumu par algas lapiņu
• Service Public skaidrojumu par CSG un CRDS
• Service Public SMIC noteikumus un summas
• Simulateur-ir-ifi.impots.gouv.fr — 2026. gada ienākuma nodokļa simulatoru par 2025. gada ienākumiem
• Travail-emploi.gouv.fr — Darba ministrijas datus par SMIC teritoriālajām likmēm