Cik liels nodoklis varētu būt jāmaksā, Latvijā pārdodot akcijas, kriptoaktīvus vai nekustamo īpašumu?
Finorum Latvijas kapitāla pieauguma nodokļa kalkulators aplēš nodokli par privātpersonas kapitāla pieaugumu saskaņā ar Latvijas 2026. gada noteikumiem. Ievadiet iegādes cenu, pārdošanas cenu, attaisnotos izdevumus un citu būtisku informāciju, lai aprēķinātu aplēsto pieaugumu un iespējamo nodokli.
Latvijā ar nodokli apliekamam kapitāla pieaugumam parasti piemēro 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Atsevišķa nekustamā īpašuma pārdošana var būt atbrīvota no nodokļa, savukārt personām, kuru kopējie gada ienākumi pārsniedz 200 000 €, var piemērot papildu 3 % nodokli.
| Purchase price | |
| Sale price | |
| Costs / fees | |
| Gross gain | |
| CGT () | |
| Net profit |
Kā Latvijā apliek kapitāla pieaugumu ar nodokli
Kapitāla pieaugumu parasti aprēķina, no atsavināšanas cenas atskaitot iegādes vērtību un īpašuma turēšanas laikā veiktos attaisnotos ieguldījumus:
Kapitāla pieaugums = Pārdošanas ieņēmumi − Iegādes vērtība − Attaisnotie ieguldījumi un izdevumi
Šajos noteikumos ietilpst šādi kapitāla aktīvi:
- nekustamais īpašums;
- akcijas un līdzdalība uzņēmumos;
- ieguldījumu fondu daļas;
- obligācijas un citi finanšu instrumenti;
- uzņēmumi un intelektuālais īpašums;
- ieguldījumu zelts un noteikti dārgmetāli;
- kriptovalūtas un citi kriptoaktīvi.
No 2025. gada 1. janvāra Latvijā ienākumam no kapitāla pieauguma piemēro 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tādēļ tā attiecas arī uz atbilstošu pieaugumu, kas gūts 2026. gadā.
Valsts ieņēmumu dienests aktuālos noteikumus sniedz oficiālajā lapā par kapitāla pieauguma nodokli.
Kapitāla pieaugums no akcijām un vērtspapīriem
Privātpersona, kas ar peļņu pārdod akcijas, fondu daļas, obligācijas vai citus finanšu instrumentus, parasti maksā 25,5 % nodokli par neto kapitāla pieaugumu.
Atšķirībā no dažām Eiropas valstīm Latvijā nav vispārēja nodokļa atbrīvojuma tikai tāpēc, ka biržā kotētas akcijas turētas noteiktu gadu skaitu. Ilgāks turēšanas periods pats par sevi nepadara parastu akciju atsavināšanu neapliekamu.
Piemēram, ja ieguldītājs nopērk akcijas par 20 000 € un vēlāk pārdod tās par 27 000 €, bet attaisnotie darījuma izdevumi ir 300 €, aplēstais ar nodokli apliekamais pieaugums ir:
27 000 € − 20 000 € − 300 € = 6 700 €
Piemērojot standarta kapitāla pieauguma nodokļa likmi, aplēstais nodoklis ir:
6 700 € × 25,5 % = 1 708,50 €
Kalkulators ņem vērā brokeru komisijas un citus tieši saistītus attaisnotos iegādes vai atsavināšanas izdevumus, ja tos apliecina dokumenti.
Dividendes nav kapitāla pieaugums. Tām piemēro atsevišķus Latvijas noteikumus par ienākumu no kapitāla, un kalkulatorā tās nevajag ievadīt kā atsavināšanas ieņēmumus.
Ieguldījumu konti
Latvijā atbilstošiem ieguldījumu kontiem ir īpašs nodokļu režīms. Nodokļa samaksu var atlikt, kamēr ieņēmumi paliek reģistrētajā ieguldījumu kontā un tiek ieguldīti atkārtoti.
Nodoklis var kļūt maksājams, kad no konta izmaksātā summa pārsniedz tajā iemaksāto summu.
Tas nozīmē, ka atsevišķas pārdošanas atbilstošā ieguldījumu kontā ne vienmēr rada tūlītēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu. Kalkulatora standarta atsavināšanas aprēķins pieņem, ka darījumam piemēro parastos kapitāla pieauguma noteikumus, un automātiski neatspoguļo visu ieguldījumu konta naudas plūsmu vēsturi.
Ieguldītājiem, kuri izmanto šo režīmu, jāsalīdzina kopējās iemaksas un izmaksas un jāpārliecinās, ka konts ir pienācīgi reģistrēts vai citādi atbilst Latvijas tiesību aktu prasībām.
Kriptoaktīvu nodoklis Latvijā
Privātpersonas ienākumu no kriptoaktīvu pārdošanas parasti klasificē kā ienākumu no kapitāla pieauguma un apliek ar 25,5 % nodokli.
Pieaugumu aprēķina, no atsavināšanas vērtības atskaitot sākotnējo iegādes vērtību un attaisnotos ar iegādi saistītos izdevumus:
Kriptoaktīva pieaugums = Atsavināšanas vērtība − Iegādes vērtība − Attaisnotie iegādes izdevumi
Ja nodokļu maksātājs nevar pierādīt sākotnējo iegādes vērtību, Valsts ieņēmumu dienests to var uzskatīt par nulli. Tāpēc īpaši svarīgi ir saglabāt biržu izrakstus, maku darījumu vēsturi un maksājumu dokumentus.
Latvijas nodokļu vajadzībām ienākuma gūšanas brīdis parasti ir tad, kad persona, apmainot kriptoaktīvus pret oficiālu valūtu, saņem naudu.
Ja vienu kriptoaktīvu tieši apmaina pret citu, nesaņemot naudu, preces vai pakalpojumus, VID skaidro, ka ienākuma atzīšanu parasti atliek līdz brīdim, kad iegūtais kriptoaktīvs vēlāk tiek atsavināts apmaiņā pret naudu, precēm vai pakalpojumiem.
Šī pieeja atšķiras no valstīm, kurās katru kriptoaktīvu savstarpēju apmaiņu apliek nekavējoties.
Latvija · Kriptoaktīvi — privātpersonas kriptoaktīvu pieaugumu parasti apliek ar 25,5 % nodokli. Vispārēja atbrīvojuma par ilgu turēšanas periodu nav.
Bieža vai organizēta tirdzniecība var būt saimnieciskā darbība, nevis pasīvs privāts ieguldījums. Ieguvei, uzņēmējdarbībai un kriptoaktīvos saņemtai atlīdzībai var būt vajadzīgs cits aprēķins.
Valsts ieņēmumu dienests sniedz aktuālus norādījumus par fizisku personu darījumiem ar kriptoaktīviem.
Kapitāla pieaugums no nekustamā īpašuma
Ar nodokli apliekamam pieaugumam no nekustamā īpašuma pārdošanas Latvijā parasti piemēro 25,5 % kapitāla pieauguma nodokļa likmi.
Iegādes vērtība var ietvert dokumentēto iegādes cenu un noteiktus attaisnotos izdevumus. Īpašuma turēšanas laikā veiktie ieguldījumi arī var samazināt ar nodokli apliekamo pieaugumu, ja tie atbilst likuma nosacījumiem un ir pamatoti ar rēķiniem vai citiem pierādījumiem.
Tomēr vairāki svarīgi atbrīvojumi var padarīt nekustamā īpašuma pieaugumu neapliekamu.
Atbrīvojums par īpašumtiesību ilgumu un deklarēto dzīvesvietu
Ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas var būt atbrīvots no nodokļa, ja:
- īpašums piederējis vairāk nekā 60 mēnešus kopš tā reģistrēšanas zemesgrāmatā; un
- tas bijis pārdevēja deklarētā galvenā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus pēc kārtas 60 mēnešu laikā pirms pārdošanas līguma.
Deklarētajai adresei jābūt personas galvenajai deklarētajai dzīvesvietai, nevis papildu adresei.
Jāizpilda abi nosacījumi. Saskaņā ar šo atbrīvojumu ar īpašuma turēšanu piecus gadus vien nepietiek, ja nav izpildīts dzīvesvietas nosacījums.
Latvija · Atbilstoša deklarētā dzīvesvieta — īpašumu, kas piederējis vairāk nekā 60 mēnešus un iepriekšējo 60 mēnešu laikā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas bijis pārdevēja deklarētā galvenā dzīvesvieta, var pārdot bez kapitāla pieauguma nodokļa.
Īpašumtiesību periodu parasti skaita no īpašuma reģistrēšanas dienas zemesgrāmatā, tāpēc svarīga ir savlaicīga reģistrācija.
Atbrīvojums par pārdevēja vienīgo īpašumu
Atsevišķs atbrīvojums var būt piemērojams, ja nekustamais īpašums:
- piederējis vairāk nekā 60 mēnešus; un
- iepriekšējo 60 mēnešu laikā bijis pārdevēja vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais īpašums.
Šis atbrīvojums var būt nozīmīgs arī tad, ja nav izpildīti deklarētās dzīvesvietas nosacījumi, ja vien ir izpildītas likuma prasības par vienīgo īpašumu.
Apstākļi rūpīgi jāpārbauda, ja nodokļu maksātājam pieder zeme, cits dzīvoklis, daļa citā īpašumā vai īpašums ārvalstīs.
Vienīgā īpašuma pārdošanas ieņēmumu atkārtota ieguldīšana
Vēl viens atbrīvojums var būt piemērojams, ja pārdotais īpašums ir nodokļu maksātāja vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais nekustamais īpašums un ieņēmumi tiek ieguldīti funkcionāli līdzīgā īpašumā.
Atkārtotai ieguldīšanai parasti jānotiek periodā, kas sākas 12 mēnešus pirms pārdošanas un beidzas 12 mēnešus pēc tās.
Lai saņemtu pilnu atbrīvojumu, ieguldītajai summai parasti jābūt vismaz vienādai ar starpību starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību. Ja iegulda mazāku summu, atbrīvojumam var atbilst tikai daļa ienākuma.
Latvija · Vienīgā īpašuma ieņēmumu ieguldīšana — ienākums no nodokļu maksātāja vienīgā reģistrētā īpašuma pārdošanas var būt atbrīvots no nodokļa, ja to noteiktajā 12 mēnešu periodā iegulda funkcionāli līdzīgā īpašumā.
Valsts ieņēmumu dienests šos atbrīvojumus apraksta oficiālajos norādījumos par ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Kapitāla zaudējumu piemērošana
Atsavināšana ar zaudējumiem nerada kapitāla pieauguma nodokli. Darījums, kurā ir tikai zaudējumi, parasti nav jāiekļauj standarta kapitāla pieauguma deklarācijā.
Kapitāla aktīvu darījumu zaudējumus var izmantot pret atbilstošu kapitāla pieaugumu, kas gūts tajā pašā taksācijas gadā. Gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarāciju var iesniegt, ja viena ceturkšņa zaudējumi nav pilnībā ieskaitīti pret citā ceturksnī deklarēto pieaugumu.
Kriptoaktīvu zaudējumiem piemēro īpašus ierobežojumus. Tos nevajadzētu automātiski uzskatīt par savstarpēji aizstājamiem ar pieaugumu no jebkuras citas kapitāla aktīvu kategorijas.
Atsevišķi jāuzskaita:
- akcijas un finanšu instrumenti;
- kriptoaktīvi;
- nekustamais īpašums;
- iegādes un atsavināšanas izdevumi;
- īpašuma uzlabojumi;
- ārvalstīs samaksātie nodokļi.
Latvijas gada precizēšanas kārtību skaidro Valsts ieņēmumu dienests.
Papildu 3 % nodoklis lieliem gada ienākumiem
Latvijā personas kopējo gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 200 000 €, piemēro papildu 3 % iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ienākums no kapitāla var ietekmēt šo gada aprēķinu. Tādēļ liels pieaugums no nekustamā īpašuma, vērtspapīriem vai kriptoaktīviem var radīt papildu nodokļa saistības virs standarta 25,5 % kapitāla pieauguma nodokļa aplēses.
Papildu nodokli aprēķina gada ienākuma deklarācijā. Tā kā tas ir atkarīgs no citiem nodokļu maksātāja ienākumiem, kalkulators to var parādīt atsevišķi vai neiekļaut standarta rezultātā, ja nav izvēlēts attiecīgais gada ienākumu variants.
Aktuālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes publicē Valsts ieņēmumu dienests.
Deklarēšanas un samaksas termiņi
Deklarēšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī saņemtā ienākuma — ne tikai peļņas — no kapitāla aktīvu darījumiem.
Latvijas rezidentam:
- ja kopējie ceturkšņa ieņēmumi no kapitāla aktīvu darījumiem pārsniedz 1 000 €, kapitāla pieauguma deklarācija parasti jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam pēc ceturkšņa beigām;
- ja ceturkšņa ieņēmumi nepārsniedz 1 000 €, deklarāciju parasti iesniedz līdz nākamā gada 15. janvārim;
- aprēķinātais nodoklis parasti jāsamaksā līdz attiecīgā deklarēšanas mēneša 23. datumam.
1 000 € summa nosaka deklarēšanas biežumu. Tas nav ar nodokli neapliekams kapitāla pieauguma atvieglojums.
Deklarācijas var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Rezidenti, nerezidenti un ārvalstu aktīvi
Latvijas nodokļu rezidentiem var būt jāņem vērā pieaugums no Latvijas un ārvalstu aktīviem. Ārvalstīs samaksāts nodoklis var būt nozīmīgs saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem vai piemērojamu līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.
Nerezidentiem var saglabāties pienākums maksāt nodokli par noteiktu Latvijā gūtu pieaugumu, īpaši par ienākumu no Latvijas nekustamā īpašuma. Viņu deklarēšanas termiņi var atšķirties no rezidentu termiņiem.
Kalkulators aplēš iekšzemes režīmu fiziskai personai, kas ir Latvijas rezidents. Tas automātiski nenosaka rezidenci saskaņā ar nodokļu līgumu, ārvalstu nodokļa ieskaitījumu, pastāvīgās pārstāvniecības jautājumus vai to, vai tirdzniecība ir saimnieciskā darbība.
Aprēķina pieņēmumi
Ja nav izvēlēts cits variants, kalkulators pieņem, ka lietotājs:
- ir fiziska persona un Latvijas nodokļu rezidents;
- tur aktīvu kā daļu no privātā īpašuma;
- neveic profesionālu tirdzniecību;
- gūst pieaugumu 2026. gadā;
- var dokumentēt iegādes vērtību;
- ir pareizi ievadījis attaisnotos izdevumus;
- neizmanto atbilstošu ieguldījumu konta nodokļa atlikšanu;
- neatbilst neizvēlētam nekustamā īpašuma atbrīvojumam;
- tā kopējie gada ienākumi nepārsniedz 200 000 € papildu nodokļa slieksni.
Galīgais nodoklis var atšķirties, ja aktīvi ir mantoti, dāvināti, iegādāti pirms laulības, nodoti ar uzņēmuma starpniecību vai pārdoti ar nomaksas līgumu.
Svarīga informācija
Finorum Latvijas kapitāla pieauguma nodokļa kalkulators sniedz tikai informatīvu aplēsi un nav individuāla nodokļu, juridiska vai ieguldījumu konsultācija.
Nekustamā īpašuma atbrīvojumi ir atkarīgi no zemesgrāmatas ierakstiem, īpašumtiesību vēstures, deklarētās dzīvesvietas un atkārtotas ieguldīšanas nosacījumiem. Arī ieguldījumu kontu, kriptoaktīvu, mantota īpašuma, ārvalstu aktīvu un saimnieciskās darbības režīms var prasīt individuālu izvērtējumu.
Pirms būtiska darījuma pabeigšanas konsultējieties ar Valsts ieņēmumu dienestu vai kvalificētu Latvijas nodokļu konsultantu.
Matias Buće ir ieguvis izglītību administratīvajās tiesībās, un viņam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze globālo tirgu, valūtu tirdzniecības un personīgo finanšu izpētē. Juridiskā izglītība veido viņa pieeju ieguldījumiem, liekot uzsvaru uz regulējumu, struktūru un risku pārvaldību. Finorum viņš raksta par plašu finanšu tēmu loku — no Eiropas ETF līdz praktiskām personīgo finanšu stratēģijām individuālajiem ieguldītājiem.