Latvijas nodokļu ceļvedis 2026. gadam: kas jāzina ikvienam ieguldītājam

Atjaunināts: 2026. gada 6. septembrī

Latvijā lielākajai daļai parasto kapitāla ienākumu un realizētā kapitāla pieauguma piemēro 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas nenozīmē, ka par katru dividendi fiziskās personas līmenī nodoklis jāmaksā atkārtoti: dividendes parasti ir atbrīvotas no IIN, ja peļņai, no kuras tās izmaksātas, jau piemērots Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms ārvalstu uzņēmumu nodoklis, ievērojot likumā noteiktos izņēmumus.

Latvijā ir arī ieguldītājiem vērtīgs ieguldījumu konta režīms. Pareizi reģistrētā kontā atbilstošus ieguldījumu ienākumus un darījumu ieņēmumus parasti var ieguldīt atkārtoti bez tūlītēja Latvijas IIN maksājuma. Ar nodokli apliekams ienākums rodas, kad no konta kopumā izmaksātās summas pārsniedz tajā kopumā iemaksātās summas. Tas var vienkāršot deklarēšanu un ievērojami uzlabot ilgtermiņa ieguldītāju nodokļa maksāšanas atlikšanu.

Darba ienākumiem piemēro progresīvas 25,5% un 33% likmes, kā arī papildu 3% nodokli lieliem gada ienākumiem. Latvijas uzņēmumi parasti maksā uzņēmumu ienākuma nodokli tikai tad, kad peļņu sadala vai uzskata par sadalītu.

Nodokļu pārskats: svarīgākie skaitļi

Nodoklis vai rādītājs	2026. gada likme vai slieksnis	Piezīmes
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	25,5% / 33%	33% piemēro gada ienākuma daļai virs 105 300 €
Papildu nodoklis lieliem ienākumiem	3%	Attiecīgajai gada ienākuma daļai virs 200 000 €
Fiksētais neapliekamais minimums	550 € mēnesī	Atbilstošiem ienākumiem 6 600 € gadā
Kapitāla pieaugums	25,5%	Noteiktiem darījumiem, kas sākti pirms 2025. gada, pārejas periodā var piemērot 20%
Procenti un ar nodokli apliekami kapitāla ienākumi	25,5%	Ja nav atbrīvojuma vai nepiemēro ieguldījumu konta režīmu
Dividendes	Bieži 0%; citādi 25,5%	Parasti atbrīvotas, ja peļņai pienācīgi piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis
Alternatīvais iekšzemes dividenžu režīms no 2026. gada	15% UIN + 6% IIN	Pēc izvēles atbilstošiem uzņēmumiem, kas tieši un pilnībā pieder fiziskām personām
Darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	10,50%	Standarta likme
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	23,59%	Standarta likme
Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā bāze	105 300 € gadā	Pārsniegumam piemēro solidaritātes nodokļa kārtību
Minimālā alga	780 € mēnesī	No 2026. gada 1. janvāra
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	20% no bruto aprēķinātās sadalītās peļņas bāzes	Bieži raksturo kā 20/80 jeb 25% no neto izmaksas
PVN pamatlikme	21%	Samazinātās likmes ietver 12% un 5%
Nekustamā īpašuma nodoklis	0,2%–3%	Likmi nosaka pašvaldība un īpašuma klasifikācija
Mantojuma nodoklis	Nav atsevišķa nodokļa	Var būt jāmaksā mantojuma lietas un notāra nodevas, un jāievēro citi noteikumi
Dāvinājuma nodoklis	Var piemērot IIN	Atbrīvojumi tuviem ģimenes locekļiem; citu fizisku personu dāvinājumiem 1 425 € gada atbrīvojums
Neto īpašuma nodoklis	Nav	Nekustamā īpašuma nodoklis joprojām ir piemērojams
Taksācijas gads	Kalendārais gads	Fiziskām personām
Gada ienākumu deklarācija	Parasti 1. marts–1. jūnijs	Noteiktos lielāku ienākumu gadījumos 1. aprīlis–1. jūlijs
Nodokļu iestāde	Valsts ieņēmumu dienests (VID)	Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS)

Nodokļu rezidence Latvijā

Saskaņā ar Latvijas likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fizisku personu parasti uzskata par Latvijas nodokļu rezidentu, ja izpildīts vismaz viens no šiem kritērijiem:

• personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā;
• persona uzturas Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā;
• persona ir Latvijas pilsonis, kuru ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.

Dienu skaitīšanas periods var aptvert divus kalendāros gadus. Ja arī cita valsts personu uzskata par rezidentu, nodokļu konvencijā noteiktā rezidence var atšķirties no rezidences pēc valsts tiesībām. Latvijas nodokļu konvencijās parasti izmanto kritērijus par pastāvīgo mājokli, vitālo interešu centru, ierasto dzīvesvietu un pilsonību.

Rezidenti parasti deklarē ienākumus no visas pasaules, tostarp ārvalstu darba algu, uzņēmējdarbības peļņu, procentus, dividendes un ar nodokli apliekamu kapitāla pieaugumu no ieguldījumiem. Nerezidentiem parasti piemēro nodokli tikai noteiktiem Latvijas izcelsmes ienākumiem.

Pārcelšanās uz ārzemēm pati par sevi neizbeidz nodokļu rezidenci, ja joprojām ir izpildīti Latvijas likuma nosacījumi. Personām jāatjaunina deklarētās dzīvesvietas dati un vajadzības gadījumā jāiesniedz VID pierādījumi par ārvalsts rezidenci.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ja nav piemērojama īpaša likme, darba un saimnieciskās darbības ienākumiem izmanto progresīvu gada likmju skalu:

Ar nodokli apliekamais gada ienākums	2026. gada likme
Līdz 105 300 €	25,5%
Virs 105 300 €	33%

33% likmi piemēro tikai ienākuma daļai virs sliekšņa. Aprēķinot algu, piemēro mēneša algas nodokļa likmi 25,5%, bet gada deklarācijā rezultātu precizē.

Attiecīgajai gada ienākuma daļai virs 200 000 € piemēro papildu 3% nodokli. Tā bāze ir plašāka nekā parastā ar nodokli apliekamā alga un var ietvert ar nodokli apliekamus darba, saimnieciskās darbības un kapitāla ienākumus, kā arī noteiktas no IIN atbrīvotas dividendes. Tāpēc lielu ienākumu saņēmējiem nevajadzētu pieņemt, ka atbrīvotas dividendes neietekmē 3% nodokļa aprēķinu.

2026. gada likmes un ienākumu kategorijas apstiprina VID oficiālā likmju tabula.

Neapliekamais minimums un attaisnotie izdevumi

Fiksētais neapliekamais minimums 2026. gadā ir 550 € mēnesī jeb 6 600 € gadā. Atšķirībā no iepriekšējā diferencētā minimuma tas atbilstošam nodokļu maksātājam ir pieejams neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Darba devējs, kuram iesniegta elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa, to var piemērot algas aprēķinā.

Pensionāra neapliekamais minimums ir 12 000 € gadā. Ja strādājošs pensionārs algas nodokļa grāmatiņu iesniedz darba devējam, noteikumi ļauj mēneša pensionāra minimumu sadalīt starp algu un pensiju.

Atvieglojumi pieejami arī par apgādājamiem. Attaisnotie izdevumi var ietvert izglītību, ārstniecību, ziedojumus, iemaksas privātajos pensiju fondos un atbilstošas dzīvības apdrošināšanas prēmijas. Izglītības, ārstniecības un ziedojumu izdevumiem parasti piemēro kopējo 600 € gada ierobežojumu un 50% no apliekamā ienākuma griestus, savukārt pensiju un apdrošināšanas iemaksām ir atsevišķi procentuālie un summu ierobežojumi.

Nerezidentiem piekļuve atvieglojumiem parasti ir ierobežotāka, lai gan ES/EEZ rezidenti, kuri vairāk nekā 75% no kopējiem ienākumiem gūst Latvijā, var pretendēt uz noteiktiem atvieglojumiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Standarta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējā likme ir 34,09% no bruto darba samaksas:

Iemaksu veicējs	Standarta likme 2026. gadā
Darba ņēmējs	10,50%
Darba devējs	23,59%
Kopā	34,09%

Standarta iemaksu objekta maksimālais apmērs 2026. gadā joprojām ir 105 300 € gadā. Ienākumam virs šīs summas iemaksu sistēmu turpina piemērot, bet maksājumu sadala saskaņā ar solidaritātes nodokļa noteikumiem, kā skaidrots VSAA oficiālajās vadlīnijās par iemaksām. Tāpēc būtu maldinoši apgalvot, ka pēc 105 300 € sasniegšanas visi ar algu saistītie maksājumi vienkārši beidzas.

Minimālā alga ir 780 € mēnesī. Minimālais ceturkšņa iemaksu objekts parasti ir 2 340 €, lai gan pastāv izņēmumi un ienākumu summēšanas noteikumi. VID apstiprina standarta iemaksu likmes, bet VSAA skaidro 2026. gada minimālo iemaksu objektu.

Algas aprēķina piemērs

Darba ņēmējam ar 40 000 € gada algu standarta darba ņēmēja iemaksas ir aptuveni 4 200 €. Pieņemot pilnu 6 600 € neapliekamo minimumu un nepiemērojot citus atvieglojumus, orientējošā IIN bāze ir ap 29 200 €, bet IIN — ap 7 446 €. Tātad aplēstā neto alga ir aptuveni 28 354 € gadā jeb 2 363 € mēnesī.

Rezultātu var mainīt apgādājamie, labumi, pensiju iemaksas un izvēle attiecībā uz algas nodokļa grāmatiņu. Orientējošam novērtējumam var izmantot Latvijas neto algas kalkulatoru.

Kapitāla pieaugums parastos kontos

Realizētam kapitāla pieaugumam no kapitāla aktīviem parasti piemēro 25,5% nodokli. Kapitāla aktīvi ietver:

• biržā kotētas un nekotētas akcijas;
• ETF un ieguldījumu fondu daļas;
• obligācijas un citus parāda instrumentus;
• atvasinātos un citus finanšu instrumentus;
• kriptoaktīvus;
• ieguldījumu zeltu un dārgmetālus;
• intelektuālo īpašumu un uzņēmumus;
• ar nodokli apliekamu nekustamo īpašumu.

Kapitāla pieaugumu parasti aprēķina, no atsavināšanas ieņēmumiem atņemot dokumentētas iegādes izmaksas un atbilstošus uzlabošanas vai darījuma izdevumus. Latvijā vērtspapīriem nav vispārēja atbrīvojuma par ilgstošu turēšanu.

Kapitāla zaudējumus no viena atsavināšanas darījuma parasti var ieskaitīt pret kapitāla pieaugumu no citiem kapitāla aktīvu atsavināšanas darījumiem tajā pašā deklarēšanas periodā. Gada precizējumā viena ceturkšņa zaudējumus var ieskaitīt pret cita tā paša gada ceturkšņa kapitāla pieaugumu. Neizmantotus kapitāla zaudējumus parasti nevar neierobežoti pārnest uz nākamajiem gadiem, tāpēc nozīme ir darījumu laikam un gada precizējuma deklarācijai.

Noteiktiem darījumiem, kas sākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nebija pabeigti līdz šim datumam, 2025.–2027. gadā var saglabāt iepriekšējo 20% likmi, ja iesniegta prasītā pārejas deklarācija, kā norādīts VID pašreizējā likmju tabulā.

Pirms nodokļa aprēķināšanas pārbaudiet darījuma veidu un piemērojamo likmi.

Kapitāla pieauguma deklarēšanas termiņi

Latvijā parastu kapitāla pieaugumu deklarē atsevišķi:

Ceturksnī gūtais ienākums no kapitāla pieauguma	Deklarācijas termiņš	Nodokļa samaksas termiņš
Pārsniedz 1 000 €	Nākamā mēneša 15. datums pēc ceturkšņa	Deklarācijas iesniegšanas mēneša 23. datums
Nepārsniedz 1 000 €	Nākamā gada 15. janvāris	23. janvāris

1 000 € slieksnis attiecas uz ienākumu no kapitāla pieauguma deklarēšanas periodā, nevis portfeļa vērtību. Nerezidentiem, ja nodoklis nav ieturēts, var būt pienākums iesniegt deklarāciju katru mēnesi. Pašreizējie termiņi ir izklāstīti VID vadlīnijās par kapitāla pieaugumu un kapitāla pieauguma deklarēšanas pakalpojuma aprakstā.

Šie ceturkšņa noteikumi parasti attiecas uz ieguldījumiem ārpus īpašā ieguldījumu konta režīma.

Latvijas ieguldījumu konts

Ieguldījumu konts, kas definēts Latvijas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ir viens no svarīgākajiem elementiem Latvijas ieguldītāju nodokļu sistēmā. Pareizi reģistrētā ieguldījumu kontā atbilstoša pārdošana, procentu saņemšana, dividendes un atkārtota ieguldīšana parasti nerada tūlītēju Latvijas nodokli katrā darījuma reizē.

Ar nodokli apliekams ienākums rodas, kad no ieguldījumu konta sistēmas kopumā izmaksātās summas pārsniedz kopumā iemaksātās summas. Pārsniegumam piemēro 25,5% nodokli. Tas ļauj kapitālu un atdevi ieguldīt atkārtoti pirms nodokļa samaksas un, kamēr līdzekļi paliek sistēmā, izvairīties no katra darījuma kapitāla pieauguma deklarēšanas pa ceturkšņiem.

Piemērs: ja ieguldītājs iemaksā 20 000 € un konta vērtība pieaug līdz 27 000 €, izmaksas līdz uzskaitītajai iemaksu summai parasti nav ienākums no ieguldījumu konta. Tiklīdz kopējās izmaksas pārsniedz kopējās iemaksas, pārsniegums kļūst apliekams ar nodokli, ievērojot likumā paredzētās korekcijas.

Reģistrācijai ir nozīme

Latvijas pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas Kontu reģistra noteikumi, parasti ziņo par kontu. Ja pakalpojumu sniedzējs ir ārvalstu uzņēmums bez filiāles Latvijā, ieguldītājam jāinformē VID un jāpiešķir kontam ieguldījumu konta statuss ne vēlāk kā tā taksācijas gada beigās, kurā tas atvērts. Paziņojumā norāda pakalpojumu sniedzēju un katru sistēmā iekļautā konta numuru.

Parasts brokeru konts nekļūst par ieguldījumu kontu tikai tāpēc, ka to izmanto vienīgi ieguldīšanai. Pareizi jāuzskaita naudas plūsmas starp brokera apakškontiem, kartēm un piesaistītiem bankas kontiem. Pāreju pie jauna brokera juridiskās personas vai jaunu kontu numuru saņemšanu var uzskatīt par kontu slēgšanu un atvēršanu, ja pārveduma prasības nav pienācīgi izpildītas.

Kriptoaktīvi, tiešas līdzdalības uzņēmumos un daži citi aktīvi automātiski nav uzskatāmi par atļautiem finanšu instrumentiem. Pirms darījumu veikšanas kontā ieguldītājiem jāpārbauda produktu atbilstība.

Biržā tirgotie fondi (ETF) un ieguldījumu fondi

Ārpus reģistrēta ieguldījumu konta realizētam kapitāla pieaugumam no ETF vai fonda daļas parasti piemēro 25,5% nodokli. Fonda izmaksas klasificē atbilstoši to juridiskajam raksturam, bieži kā dividendes vai citus kapitāla ienākumus. Nepastāv vispārēja ikgadējas nosacītās atsavināšanas sistēma, kas apliktu ar nodokli uzkrājoša ETF nerealizēto vērtības pieaugumu.

PVKIU (UCITS) statuss Latvijā nerada vispārēju nodokļa atbrīvojumu. Vietējiem un ārvalstu fondiem parasti piemēro vispārīgos kapitāla nodokļa noteikumus. Uzkrājošie fondi var atlikt ienākumu izmaksu, savukārt ieguldījumu konta režīms var atlikt nodokli par atbilstošu realizētu darbību līdz izmaksu pārsniegumam pār iemaksām.

Saglabājiet iegādes apstiprinājumus, komisijas maksu, fondu izmaksu un reorganizācijas dokumentus. Apvienošanai, likvidācijai vai pārvedumam starp kontiem var būt nodokļu sekas arī bez parastas pārdošanas par naudu.

Dividendes

Nav pareizi apgalvot, ka katrai dividendei piemēro 25,5% nodokli. VID oficiālajā materiālā par kapitāla ienākumiem nošķir ar nodokli apliekamus kapitāla ienākumus no atbilstošām ar IIN neapliekamām dividendēm. Dividende parasti ir atbrīvota no Latvijas IIN, ja izmaksājošais uzņēmums par attiecīgo peļņu samaksājis Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokli vai dividendi izmaksā ārvalstu uzņēmums, kura peļņai piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis vai kura dividendei piemērots nodokļa ieturējums.

Atbrīvojums parasti attiecas uz Latvijas, ES/EEZ un citu ārvalstu uzņēmumu dividendēm, bet ne uz maksājumiem no melnajā sarakstā iekļautām zemu nodokļu jurisdikcijām. Būtiski ir pierādījumi par nodokļa piemērošanu ārvalstīs. Dividendēm no mikrouzņēmumu nodokļa peļņas ir atsevišķs režīms.

Ja atbrīvojuma nosacījumi nav izpildīti, var piemērot 25,5% IIN. Pat no IIN atbrīvotas dividendes iekļauj papildu 3% nodokļa bāzē, ja attiecīgais kopējais gada ienākums pārsniedz 200 000 €.

Izvēles režīms Latvijas uzņēmumu dividendēm no 2026. gada

Atbilstošs Latvijas uzņēmums, kas tieši un pilnībā pieder fiziskām personām, var izvēlēties alternatīvu peļņas sadales sistēmu: sadalītajai peļņai piemēro 15% uzņēmumu ienākuma nodokli, bet dalībnieks par dividendi maksā 6% IIN. Izmaiņas dokumentētas VID materiālā par 2026. gada nodokļu izmaiņām. Šī iespēja pastāv līdzās standarta uzņēmumu nodokļa režīmam un nav noklusējuma likme katram uzņēmumam.

Ārvalstu dividendes jādeklarē, ja tas ir prasīts, arī tad, ja tām piemēro atbrīvojumu. Saglabājiet pierādījumus par uzņēmumu nodokli vai ieturēto nodokli, nevis paļaujieties tikai uz brokera naudas konta izrakstu.

Procentu ienākumi

Procentiem un līdzīgiem kapitāla ienākumiem parasti piemēro 25,5% nodokli. Latvijas izmaksātāji vajadzības gadījumā to parasti ietur; procenti no ārvalstu bankām un obligācijām var būt jādeklarē pašam saņēmējam.

Atbilstošā ieguldījumu kontā procenti par atļautiem instrumentiem parasti var palikt konta atliktā nodokļa aprēķinā. Procenti, kas ieskaitīti ārpus šīs sistēmas, nekļūst par atlikta nodokļa ienākumu tikai tāpēc, ka naudu vēlāk pārskaita uz ieguldījumu kontu.

Ārvalstīs samaksātā nodokļa ieskaits ir atkarīgs no valsts tiesībām, nodokļu konvencijas un pierādījumiem par samaksāto nodokli. Ieskaits parasti nevar pārsniegt Latvijas nodokli, kas attiecas uz to pašu ienākumu.

Kriptoaktīvu aplikšana ar nodokļiem

Privātam ieguldītājam kapitāla pieaugumu no kriptoaktīvu atsavināšanas parasti apliek ar 25,5% nodokli; VID savās vadlīnijās par kapitāla aktīviem skaidri iekļauj virtuālo valūtu. Atsavināšana var ietvert pārdošanu par parasto naudu, norēķinu par precēm vai pakalpojumiem un maiņu, kurā juridiski rodas realizēts kapitāla pieaugums.

Ar nodokli apliekamo kapitāla pieaugumu aprēķina, no pārdošanas ieņēmumiem atņemot dokumentētas iegādes izmaksas. Ieguvi, steikingu, aizdošanu un biežu organizētu darbību var klasificēt kā saimniecisko darbību, nevis pasīvu kapitāla pieaugumu.

Piemēro parastos kapitāla pieauguma deklarēšanas sliekšņus un termiņus. Ieguldītājiem jāsaglabā biržu pārskati, maku adreses, pārrēķina eiro pierādījumi, komisijas maksas un ieraksti, kas ļauj identificēt pārskaitījumus starp paša makiem. Nevajadzētu pieņemt, ka ieguldījumu konta režīms aptver kriptoaktīvus.

No 2026. gada paplašinātie ES un starptautiskie informācijas apmaiņas noteikumi palielina datu apjomu, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji vāc turpmākai ziņošanai nodokļu iestādēm.

Ārvalstu ieguldījumu deklarēšana

Latvijas rezidenti deklarē ar nodokli apliekamus ienākumus no visas pasaules VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Automātiska informācijas apmaiņa par finanšu kontiem neaprēķina ieguldītāja Latvijas nodokli.

Gada dokumentu kopumā jāiekļauj:

• konta atvēršanas un ieguldījumu konta reģistrācijas apliecinājumi;
• kopējās iemaksas un izmaksas katrā kontā;
• brokera izraksti un darījumu apstiprinājumi;
• iegādes izmaksas un darījumu komisijas maksas;
• dividenžu un procentu pārskati;
• pierādījumi par ārvalstu uzņēmumu nodokli vai ieturēto nodokli;
• valūtas pārrēķinu uzskaite;
• gada kapitāla zaudējumu precizējums.

Informācija par ārvalstu ienākumiem aizvien biežāk ir iepriekš aizpildīta, taču nodokļu maksātāji joprojām atbild par pareizu klasifikāciju, atbrīvojumu piemērošanu un labojumiem.

Īres ienākumi un nekustamā īpašuma nodokļi

Īres ienākumiem var piemērot vispārīgo reģistrētas saimnieciskās darbības režīmu vai vienkāršotu paziņotās darbības režīmu.

Paziņotajā nereģistrētas īpašuma izīrēšanas darbības režīmā nodokļu maksātājs piecu darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas informē VID un maksā 10% no bruto īres ieņēmumiem, parasti atskaitot tikai attiecīgo nekustamā īpašuma nodokli. 550 € neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamiem un parasto izdevumu atskaitījumi nav piemērojami, taču parasti nav jāmaksā pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Vispārīgajā saimnieciskās darbības režīmā var atskaitīt atbilstošus izdevumus, bet neto peļņai piemēro progresīvu IIN un var rasties sociālās apdrošināšanas iemaksu pienākums. Izdevīgākā izvēle ir atkarīga no finansējuma, remonta un ekspluatācijas izmaksām.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Pašvaldības piemēro ikgadēju nekustamā īpašuma nodokli, parasti no 0,2% līdz 3% no kadastrālās vērtības. Likmi var ietekmēt dzīvojamā īpašuma izmantošana, dzīvesvietas deklarēšanas statuss, nekoptas ēkas un vietējie atvieglojumi.

Nekustamā īpašuma pārdošana

Ar nodokli apliekamam kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma parasti piemēro 25,5% likmi. VID uztur detalizētas oficiālās vadlīnijas par peļņu no īpašuma pārdošanas un iegādes izmaksām. Svarīgi atbrīvojumi var būt piemērojami, tostarp tad, ja īpašums piederējis ilgāk par 60 mēnešiem un bijis personas deklarētā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus pēc kārtas; ja tas noteiktajā periodā bija personas vienīgais nekustamais īpašums; vai ja ieņēmumi no vienīgā īpašuma likumā noteiktajā termiņā ieguldīti funkcionāli līdzīgā īpašumā Latvijā. Nosacījumi un datumi rūpīgi jāpārbauda.

Plānojot īres īpašuma naudas plūsmu, ņemiet vērā piemērojamos nodokļus un izdevumus.

Dāvinājumi, mantojums un īpašums

Latvijā nav atsevišķa mantojuma nodokļa. Mantoti aktīvi parasti nav ar IIN apliekams ienākums, lai gan var būt jāmaksā mantojuma lietas, notāra, reģistrācijas un ar īpašumu saistītas nodevas.

Dāvinājumi starp laulātajiem, reģistrētajiem partneriem un radiniekiem līdz trešajai pakāpei parasti ir atbrīvoti no IIN. Citu fizisku personu dāvinājumiem ir 1 425 € gada atbrīvojums, bet pārsniegumu parasti apliek ar progresīvu IIN. Mērķēti atbrīvojumi var attiekties uz tieši apmaksātiem izglītības vai ārstniecības izdevumiem, savukārt darba devēja dāvinājumiem ir atsevišķi noteikumi.

Latvijā nav vispārēja neto īpašuma nodokļa. Par nekustamo īpašumu tomēr jāmaksā ikgadējais pašvaldības nodoklis, un ienākumi vai kapitāla pieaugums no aktīviem joprojām var būt apliekami ar nodokli.

Pašnodarbinātās personas

Reģistrētas saimnieciskās darbības peļņu apvieno ar citiem progresīvi apliekamiem ienākumiem un tai piemēro 25,5% un 33% likmes, kā arī attiecīgā gadījumā papildu 3% nodokli. Atbilstošus saimnieciskās darbības izdevumus var atskaitīt, taču var būt piemērojami minimālā apliekamā ienākuma ierobežojumi un dokumentēšanas noteikumi.

2026. gadā pašnodarbināta persona, kuras mēneša peļņa sasniedz 780 €, parasti maksā pilno pašnodarbinātā iemaksu likmi — bieži 31,07% — no izvēlēta iemaksu objekta, kas nav mazāks par 780 €, kā arī 10% pensiju apdrošināšanas iemaksu no peļņas virs izvēlētā objekta. VSAA 2026. gada informācija apstiprina slieksni un iemaksu struktūru. Mēnešos ar mazāku peļņu piemēro 10% pensiju iemaksu mehānismu, ievērojot minimālo iemaksu un prognozēšanas noteikumus.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīmā apliek apgrozījumu, nevis peļņu, tāpēc nevajadzētu pieņemt, ka tas ir lētāks darbībai ar lieliem izdevumiem. PVN reģistrācija parasti vajadzīga pēc likumā noteiktā 50 000 € iekšzemes apgrozījuma sliekšņa sasniegšanas, bet noteiktu pakalpojumu saņemšana no ārvalstu tiešsaistes platformas var radīt reģistrācijas pienākumu agrāk.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Latvijas standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa modelī peļņu apliek ar nodokli, kad tā tiek sadalīta vai uzskatīta par sadalītu, nevis kamēr to patur uzņēmumā.

Standarta likme ir 20% no palielinātās nodokļa bāzes. Neto dividendei 100 € apmērā parasti atbilst 125 € nodokļa bāze un 25 € uzņēmumu ienākuma nodoklis — faktiski 25% no dalībniekiem izmaksātās summas. Nosacītā peļņas sadale ietver noteiktus ar uzņēmējdarbību nesaistītus izdevumus, darījumus ar saistītām personām un aizdevumus.

Dividendes no peļņas, kurai jau piemērots šis nodoklis, fiziskai personai parasti ir atbrīvotas no IIN. No 2026. gada atbilstoši uzņēmumi, kas tieši pieder fiziskām personām, var izvēlēties iepriekš aprakstīto alternatīvo sistēmu ar 15% uzņēmumu ienākuma nodokli un 6% dalībnieka IIN.

PVN, darba algas sociālās iemaksas, nekustamā īpašuma nodoklis un nozaru maksājumi ir atsevišķi. Ieguldījumus ar uzņēmuma starpniecību nevajadzētu vērtēt tikai pēc nodokļa maksāšanas atlikšanas, jo svarīgi ir arī peļņas izņemšanas, administrēšanas un nosacītās sadales noteikumi.

Ārvalstu ienākumi un konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu

Rezidenti parasti deklarē ārvalstu ienākumus arī tad, ja tie paliek ārzemēs. Latvijas nodokļu konvencijas var ierobežot nodokļa ieturējumu ienākuma izcelsmes valstī vai ļaut Latvijā ieskaitīt ārvalstīs samaksāto nodokli; VID sniedz oficiālas vadlīnijas par konvenciju un atvieglojumu piemērošanu. Ieskaits parasti nepārsniedz Latvijas nodokli par to pašu ienākumu, un tam vajadzīgi oficiāli pierādījumi.

Ārvalstu alga var būt saistīta arī ar sociālās apdrošināšanas koordināciju saskaņā ar ES/EEZ noteikumiem vai divpusējiem līgumiem. Attālināts darbs no Latvijas ārvalstu darba devējam var radīt pienākumus saistībā ar algas nodokļiem Latvijā.

Deklarēšana un nodokļu samaksa

Fiziskās personas taksācijas gads ir kalendārais gads. Obligātā gada ienākumu deklarācija parasti jāiesniedz no nākamā gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Nodokļu maksātāji, kuru gada ienākums pārsniedz 105 300 €, un solidaritātes nodokļa gadījumi parasti deklarāciju iesniedz no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam, kā apstiprināts VID vadlīnijās par gada deklarāciju.

Brīvprātīgu deklarāciju nodokļa atmaksai var iesniegt par pašreizējo deklarēšanas gadu un trim iepriekšējiem gadiem. Atsevišķām kapitāla pieauguma deklarācijām piemēro iepriekš aprakstīto ceturkšņa vai 15. janvāra termiņu.

Gada deklarācijā aprēķinātais nodoklis parasti jāsamaksā līdz 23. jūnijam, bet personām ar pagarinātu deklarēšanas periodu — līdz 23. jūlijam. Ja summa pārsniedz likumā noteikto slieksni, piemēro samaksu pa daļām. Pārbaudiet aprēķinu EDS, jo iesniegšanas un samaksas termiņi atšķiras atkarībā no deklarācijas veida.

Nodokļu priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

• Reģistrēts ieguldījumu konts ļauj atlikt nodokļa samaksu, līdz izmaksas pārsniedz iemaksas.
• Uzņēmumā paturētu un atkārtoti ieguldītu peļņu parasti neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
• Daudzas dividendes pēc attiecīga uzņēmumu līmeņa nodokļa ir atbrīvotas no IIN.
• Nav atsevišķa mantojuma nodokļa vai vispārēja neto īpašuma nodokļa.
• Fiksēts 550 € mēneša neapliekamais minimums.
• Dalība eirozonā un elektroniska deklarēšana EDS.

Trūkumi

• Parastam kapitāla pieaugumam un procentiem piemēro 25,5% nodokli.
• Ārpus ieguldījumu konta var būt jādeklarē kapitāla pieaugums katru ceturksni.
• Papildu 3% nodoklim ir plaša bāze, kas var ietvert arī no IIN atbrīvotas dividendes.
• Lai iegūtu nodokļa maksāšanas atlikšanu, ārvalstu ieguldījumu kontam laikus jāpiešķir attiecīgais statuss.
• Pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas iemaksu noteikumi ir sarežģītāki par vienu pamatlikmi.
• Pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa likmes būtiski atšķiras.

Kam Latvija var būt piemērota?

Latvija var būt piemērota ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri var izmantot prasībām atbilstošu ieguldījumu kontu, uzņēmējiem, kuri patur un atkārtoti iegulda uzņēmuma peļņu, un rezidentiem, kuri saņem dividendes, kas atbilst atbrīvojuma nosacījumiem par uzņēmumu nodokli.

Tā var būt mazāk pievilcīga ieguldītājiem ar ievērojamiem procentu ienākumiem vai biežu realizētu kapitāla pieaugumu ārpus ieguldījumu konta. Iznākums lielā mērā ir atkarīgs no konta reģistrācijas, dividenžu dokumentācijas un no tā, vai ienākums tiek iekļauts lielu ienākumu papildu nodokļa bāzē.

Atruna

Šis ceļvedis ir paredzēts tikai vispārīgai informēšanai un izglītošanai. Tas nav nodokļu, juridisks, grāmatvedības vai ieguldījumu padoms. Nodokļu piemērošana Latvijā ir atkarīga no nodokļu rezidences, ienākuma klasifikācijas, konta reģistrācijas, dividenžu dokumentācijas un individuālajiem apstākļiem. Noteikumi un iestāžu prakse var mainīties. Pirms deklarācijas iesniegšanas vai lēmuma par ieguldījumu, pārcelšanos vai uzņēmējdarbību pārbaudiet aktuālo situāciju VID vai pie kvalificēta Latvijas nodokļu konsultanta.

Sources & References

EU regulations & taxation

• Likumi.lv — likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
• Vid.gov.lv — Latvijas standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa modelī
• oficiālas vadlīnijas par konvenciju un atvieglojumu piemērošanu
• Pašvaldības piemēro ikgadēju nekustamā īpašuma nodokli
• vadlīnijās par kapitāla aktīviem
• VID pašreizējā likmju tabulā

Additional educational resources

• Eds.vid.gov.lv — Elektroniskās deklarēšanas sistēmā
• Vid.gov.lv — kapitāla pieauguma deklarēšanas pakalpojuma aprakstā
• oficiālajā materiālā par kapitāla ienākumiem
• oficiālās vadlīnijas par peļņu no īpašuma pārdošanas un iegādes izmaksām
• Reģistrētas saimnieciskās darbības peļņu
• standarta iemaksu likmes
• Valsts ieņēmumu dienests (VID)
• VID materiālā par 2026. gada nodokļu izmaiņām
• VID vadlīnijās par gada deklarāciju
• Vsaa.gov.lv — 2026. gada minimālo iemaksu objektu
• VSAA 2026. gada informācija
• VSAA oficiālajās vadlīnijās par iemaksām